SN 54.7 About Mahākappina – Mahākappinasutta

<< Click to Display Table of Contents >>

Navigation:  SN 45-56 The Group of Connected Discourses on the Path – Mahāvaggasaṁyutta > SN 54 Linked Discourses on Ānāpāna – Ānāpānasaṁyutta >

SN 54.7 About Mahākappina – Mahākappinasutta

Linked Discourses 54.7 – Saṁyutta Nikāya 54.7

1. One Thing – 1. Ekadhammavagga

SN 54.7 About Mahākappina – Mahākappinasutta

 

At Sāvatthī.

Sāvatthinidānaṁ.

Now at that time Venerable Mahākappina was sitting not far from the Buddha, cross-legged, with his body straight, and mindfulness established right there.

Tena kho pana samayena āyasmā mahākappino bhagavato avidūre nisinno hoti pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā.

The Buddha saw him,

Addasā kho bhagavā āyasmantaṁ mahākappinaṁ avidūre nisinnaṁ pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā.

and addressed the bhikkhū:

Disvāna bhikkhū āmantesi:

Bhikkhū, do you see any disturbance or trembling in that bhikkhu’s body?”

“Passatha no tumhe, bhikkhave, etassa bhikkhuno kāyassa iñjitattaṁ vā phanditattaṁ vā”ti?

“Sir, whenever we see that bhikkhu meditating—whether in the middle of the Saṅgha or alone in private—we never see any disturbance or trembling in his body.”

“Yadāpi mayaṁ, bhante, taṁ āyasmantaṁ passāma saṅghamajjhe vā nisinnaṁ ekaṁ vā raho nisinnaṁ, tadāpi mayaṁ tassa āyasmato na passāma kāyassa iñjitattaṁ vā phanditattaṁ vā”ti.

Bhikkhū, when an samādhi has been developed and cultivated there’s no disturbance or trembling of the body or mind. That bhikkhu gets such samādhi when he wants, without trouble or difficulty.

“Yassa, bhikkhave, samādhissa bhāvitattā bahulīkatattā neva kāyassa iñjitattaṁ vā hoti phanditattaṁ vā, na cittassa iñjitattaṁ vā hoti phanditattaṁ vā, tassa so, bhikkhave, bhikkhu samādhissa nikāmalābhī akicchalābhī akasiralābhī.

And what is that samādhi?

Katamassa ca, bhikkhave, samādhissa bhāvitattā bahulīkatattā neva kāyassa iñjitattaṁ vā hoti phanditattaṁ vā, na cittassa iñjitattaṁ vā hoti phanditattaṁ vā?

When samādhi due to mindfulness of breathing has been developed and cultivated there’s no disturbance or trembling of the body or mind.

Ānāpānassatisamādhissa, bhikkhave, bhāvitattā bahulīkatattā neva kāyassa iñjitattaṁ vā hoti phanditattaṁ vā, na cittassa iñjitattaṁ vā hoti phanditattaṁ vā.

And how is samādhi due to mindfulness of breathing developed and cultivated in such a way?

Kathaṁ bhāvite ca, bhikkhave, ānāpānassatisamādhimhi kathaṁ bahulīkate neva kāyassa iñjitattaṁ vā hoti phanditattaṁ vā, na cittassa iñjitattaṁ vā hoti phanditattaṁ vā?

It’s when a bhikkhu—gone to a wilderness, or to the root of a tree, or to an empty hut—sits down cross-legged, with their body straight, and establishes their mindfulness right there.

Idha, bhikkhave, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā.

Just mindful, they breathe in. Mindful, they breathe out. …

So satova assasati, satova passasati …pe…

They practice like this: ‘I’ll breathe in observing letting go.’ They practice like this: ‘I’ll breathe out observing letting go.’

‘paṭinissaggānupassī assasissāmī’ti sikkhati, ‘paṭinissaggānupassī passasissāmī’ti sikkhati.

That’s how samādhi due to mindfulness of breathing is developed and cultivated so that there’s no disturbance or trembling of the body or mind.”

Evaṁ bhāvite ca kho, bhikkhave, ānāpānassatisamādhimhi evaṁ bahulīkate neva kāyassa iñjitattaṁ vā hoti phanditattaṁ vā, na cittassa iñjitattaṁ vā hoti phanditattaṁ vā”ti.